Domāju, ka šoreiz šajā diskusijā ar savu viedokli nejaukšos, un tomēr.

Pirmkārt, vēlos pateikt milzu paldies visiem dalībniekiem, visiem iesaistītajiem un Latvijas valstij par fantastiskajiem svētkiem, kuriem pateicoties, redzamā, dzirdamā, jūtamā formātā uzplaukusi tautas gara kopējā pašapziņa! Iepriekš esmu divas reizes piedalījusies Dziesmu un deju svētkos dalībnieku vidū, un nu bija tik grūti svētkus "mierīgi" vērot no malas. Tomēr domās, sajūtās dejoju un dziedāju kopā ar jums ar pilnu jaudu!!!

Par prezidenta runu. Nav tāda amata tautas vadītājs, kuram apmāca un sagatavo visas dzīves laikā. Ja cilvēkam nav bijusi saskarsme ar skatuvi jau kopš bērnu dienām, tad vajadzīgs laiks, lai pierastu uzrunāt plašāku auditoriju. Kādam tas izdodas labāk, citam neizdodas pat visas dzīves laikā. Saprotams, ka Vairai Vīķei-Freibergai dzīves pieredzes pamatā ir pedagoga iemaņas. - Iznākot auditorijas priekšā, viņa zina, ko vēlas pasacīt, viņa ir pārliecināta par to, ko saka, un par savu pozīciju. Viņai ir vieglāk nepakļauties sistēmas manevriem un vērienīgās atbildības priekšā. Katra neveiksme arvien vairāk nomāc cilvēku, ja vien viņā neatmostas iekšējs spīts uzmeklēt savu iekšējo kodolu, būt uzticīgam tam un sev tuvākajiem. Skaļie runātāji vienmēr būs daudz. Tomēr prezidentam novēlu nepakļauties un rast spēku atrast savu iekšējo kodolu, stāju attiecībā uz sevi pašu un sev tuvākajiem, tad arī pārējais sakārtosies. Par Dziesmu svētkiem Ziemassvētkos izteiktā atziņa nosacīti bija patiesa, jo reiz ar kolēģi Arturu Krūzkopu Arēnā Rīga vadījām "Dziesmusvētkus Ziemassvētkos" ar LTV tiešraidi.

https://m.youtube.com/watch?v=0bJiq__HPHY

Lūdzu, nerakstiet zem šī raksta par to, ka prezidenta vienīgais pienākums ir daiļi norunāt, nepakļauties spiedienam, būt vadītājam, būt paraugam. Tā tas ir. Tomēr mūsu prezidentam sirds un ģimeniskās vērtības ir pareizajā vietā. Un tas ir ļoti daudz.

2018.gada 10.jūlijā