Kādreiz man bija alerģija uz iedomīgiem, augstprātīgiem cilvēkiem. Tagad man viņi liekas komiski. Kaut vairāk ir skumji par viņu iluzoro čaulu.

Ne visiem, bet daļai.

Kad cilvēks atnāk uz Zemi, viņš zina, redz un jūt ļoti daudz. Jau tad, kad kādam liekas, ka mazulis, māmiņas puncī esot, vēl ir ļoti attāls un notikumus sev nosacītā tuvumā neuztver, tad ticiet, viņš ir un sajūt ļoti daudz. Lūdzu, neizturieties pret bērniem kā nesaprātīgām būtnēm. Viņos ir tas, ko daudzi t.s. pieaugušie cilvēki jau ir aizmirsuši vai izgaisinājuši, nocietinājuši sevī. - Bērnos ir ticība, bērnos ir prieks par katru jaunu dienu, par katru jaunu mirkli, par Pasauli sev apkārt. Viņi nebūvē rītdienu vai nenožēlo vakardienu, bet viņi vienkārši ir - "šeit un tagad". Un, "tagadnes brīdī" esot, viņos ir aktīva, spēcīga vēl nenomākta saikne ar t.s. intuīciju. Viņi vienkārši zina. Bieži vien viņi zina ne tikai to, kas esat jūs vai to, kas ir viņi paši, bet viņi zina arī, kas jūs un viņi ir bijuši pirms konkrētās inkarnācijas. Kādam manis sacītais liksies kā pasaka. Un, lai. Tā ir katra paša izvēle, kam ticēt, bet, ko ievietotāt plauktā pie fantastikas. Tikai neucinieties ar bērniem kā ar neattīstītām radībām, jo šādā veidā jūs viņus apdalāt, necienāt un laupāt iespēju būt skaistām, varenām dievišķām būtnēm, kādas viņi ir patiesībā. Uzticieties viņos esošai gudrībai, palīdziet iepazīt Zemes dzīves noteikumus, bet neielieciet viņus krātiņā, atņemot tiem tiesības pieņemt lēmumus. Vaicājiet par sevi, par viņiem, un bērni jums atbildēs. Ticiet un uzticieties viņos esošajam potenciālam. Mīliet viņus, centieties ieklausīties un jūs sapratīsiet, ka ne tikai jūs viņiem, bet arī viņi jums var būt skolotāji un tie, kuri jums atgādina, kas jūs esat patiesībā un kādēļ jūs šeit esat. Un pats galvenais, - tieši jūsu pašu piemērs, tas, kā jūs veidojat un pilnveidojat paši sevi, ir būtiskākais šīs dzīves skolotājs. Ja jūsos būs miers un harmonija, tad arī mazulis to sajutīs un centīsies atbildēt ar to pašu. Viss ir enerģija, un, ja jūsu atvasīte ir nemierīga, naktī vairākkārtīgi mostas, tad atbildes meklējiet ne viņā, bet sevī. Bērns ģimenē ir kā švammīte, bet avots esat tieši jūs pats.

Cieniet, ieklausieties, sajūtiet, pieņemiet, mīliet viens otru, un dzīve jums atbildēs ar to pašu!

Ar cieņu,

Vita

Ārā līst. Daba laimīga. Iegāju grāmatnīcā. Nopirku 14 grāmatas. Es arī laimīga.

08.06.2016.

Grāmata ir enerģijas kopums, kuru veido gan autors, gan tulkotājs.bTieši tāpēc ir lasāmviela, kura šķietami izsmeļ, bet ir, kura stiprina, motivē.

Pat tagad, kad zinu, ka tuvumā mitinās pokemoni, tomēr izvēlos ķert viļņus jūrā, Sauli pludmalē un piedzīvojumus realitātes grāmatā. #katramsavs

Kā zināt, ka esi saskaņā pats ar sevi? - Tas ir tad, kad nevienam negribas neko pierādīt. Pietiek ar to, ka Tu pats zini. Un tas ir Tavs spēks.

Ar cieņu,
Vita

Tas brīdis, kad uz manu milzu vainas apziņu un atvainošanos par to, ka kavēju, man kāds draugs uzraksta: "Tu esi tāda, kuru labprāt gaida visu mūžu." Draugi ir svētība.

Tie, kuri medī pokemonus, labāk sev paņemtu kaķi vai suni, un pavadītu laiku ar viņiem laukā, - rāpjoties kokos, izskrienoties pa pļavām un peļķēm! :)

Starpcitu, patversmēs ir daudz reālu pokemonu, kuri priecātos saņemt uzmanību un rūpes. Un priecātos par īstu draugu klātbūtni un atbalstu. Bet atminoties, ka ESAM ATBILDĪGI par tiem, kurus pieradinām.

Apkārt tik daudz pārmērīgi sakrāsotu, "uzķūnētu"meiteņu, ka arvien vairāk novērtēju gaumīgu, dabīgu, koptu minimālismu. Tā gan ir tikai ārējā čauliņa, par kuru šoreiz atzīmēju. Bet cilvēka skaistumu un starojumu nosaka tieši iekšējais saturs. Un tieši tas ir katra personīgais itin visu norišu pirmsākums.

Mums nav tiesību kādam norādīt, ko viņam būtu vai nebūtu jādara. Un nevienam savu viedokli
neuzspīlēju. Vien padalos.

Ar cieņu,
Vita

Būt uz Zemes ir Tava izvēle. Tava ikdiena ir Tava izvēle. Būt par spilvenu uz dīvāna vai par aktīvu Visuma komponentu arī ir Tava izvēle.

Ar cieņu,
Vita

Tad, kad Tu dari to, kas Tev sagādā gandarījumu, savu dzīvi piepildi ar to, kas Tev patīk, tad Tu kļūsti brīvs. Tev nav vajadzīgas maskas. Tu vari būt tāds, kāds Tu esi, atzīstot savu vājumu kādās konkrētās lietās. Un citus Tu pieņem tādus, kādi viņi ir. Nenoliedzot viņu būtību, bet pieņemot un cenšoties saprast, atbalstīt viņu ceļā. Un tieši šajā godīgumā attiecībā uz sevi pašu un tādējādi uz citiem ir Tavs spēks. Un tikai šajā brīdī sākas Dzīve, kādu Tu to biji iecerējis, pirms ieradies uz Zemes.

P.S. Nuja. Te nu es atkal ar jums padalos ar kādu daļiņu no tā, kā Pasauli un norises tajā uztveru es.

Paldies par tik sildošām vēstulēm, kuras saņemu no jums. Daudzi saka, lai rakstu biežāk un ka man esot jāraksta. Es labprāt. Šī ir tā nodarbe, kurā salejos ar laiku un telpu, un izrāvienā gluži kā atraujos no zemes virsas. Tā jau no mazotnes. Rakstīt var tad, kad ir, par ko, kad nevar noklusēt, bet vajag pateikt, padalīties. Ir jau daudz tādu "par ko". Ir daudz, ko teikt. Tikai nevar saprast, no kura gala, lai sāk un kā tieši. Tad nu te tā ik pa laikam pa kādam iedvesmas krāsas pilienam uztrāpa arī uz Facebook audekla. Katram vārdam ir krāsa, sajūta, Visuma enerģijas laukā sataustāms ietvars. Katrs gan lietas uztver citādi, un tomēr ir valoda, kura ir pazīstama un tuva ikvienam no mums. Sirds zina.

Ar cieņu,

Vita

Nekliedziet uz cilvēkiem, nebakstiet un tādējādi nenorādiet, kas viņiem ir vai nav jādara, kādiem viņiem ir vai nav jābūt. Ja viņa (vai viņas) rīcība jūs būs aizvainojusi vai nodarījusi pāri, tad viņš (vai viņa) to sajutīs, un, ja jūs būsiet viņam (vai viņai) svarīgs (vai svarīga), tad viņš (vai viņa) centīsies turpmāk ieklausīties jūsos. Ikkatrā cilvēkā ir reiz bērnībā aizvainots, ievainots, nospiests vai apmaldījies bērns, kurš dažādu apstākļu rezultātā sevi ir noslēdzis, lai pasargātu sevi no nepatīkamām sajūtām. Un tikai otra cilvēka pieņemšana, nevis iegrožošana, var palīdzēt viņam atgūt pašam sevi. Un tikai pie sevis esošs cilvēks ir dāsns un mīlošs, citus atbalstošs un pats sevi un citus pieņemošs. Ne otra cilvēka bakstīšana, bet gan personīgais piemērs un līdzcietība ir līdzeklis. Un milzu pacietība, griba, kurām pamatā ir mīlestība. Tomēr katram ir sava izvēle. Vienam - saprast, vai ir vērts pie šī cilvēka uzkavēties un palīdzēt atmosties, bet otram - saprast, vai viņš vēlas atšķetināt sevi no čaulas. Bet, ja abas puses vēlas turpināt slēpties no sevis, no otra, no Pasaules vai arī, ja kādai no iesaistītajām pusēm ir ērtāk visu atstāt, kā ir, tad skaidrs, ka te katrs ir izdarījis izvēli doties citā virzienā.

P.S. Lai mani draugi nesatrauktos, atzīmēšu, ka ar mani viss ir brīnišķīgā kārtībā, mīļie, un manā dzīvē ir absolūta harmonija un saskaņa ar sevi un nu vien viegli padalos ar viedokli. :))

Lai harmoniska un saulaina pašsajūta ikvienam no mums! :)

Ar cieņu,
Vita