Uz zemes nolaižas sniegs

Un cilvēkiem dvēseles silda.

Neviens vairs nejūtas viens,

Ticība brīnumam domas pilda.

Tu esi vēl par mazliet

Ar dabu tik ļoti kopā,

Tā esi tuvāk pats sev

Un reizē draugu lokā.

Un apkārtni izgaismo miers

Kā svētība pārtrauktā steigā,

Un sirdīs iemājo prieks

Par ieelpu svētku veidā.

Tu esi vēl par mazliet

Ar dabu tik ļoti kopā,

Tā esi tuvāk pats sev

Un reizē ģimenes lokā.

/Vita Baļčunaite/

2016.gada 24.decembrī

Līdzās Tev

Tavos matos virpinās sapņi,
Ik pa laikam par Dzīvi Tu smej.
Tu ej nomodu uzlūgt uz deju,
Lai Tev vēlmēm un ilgām pilns ceļš.
(Lai ilgām un vēlmēm mērķēts tiek ceļš.)

Tu ej skrieties ar vēju, kad lietains.
Dodies aizvējā vainagu pīt,
Bet, kad uzausīs Saule, Tu zini, -
Piedzims Laime no rasas, kas spīd.

Mani satikt Tu vari uz takas,
Tavam ceļam tā līdzās vienmēr.
Esmu Veiksme, kas allaž Tev sekos, -
Viegli mācies man smaidīt ik brīd'.

Un, ja kādreiz Tev šķitīs viss grūti,
Ceļš būs līkumains, slidens un skarbs, -
Tava sirds Tev uz mani vērs acis,
Ja vien darīsi to, kas Tev tuvs.

/2013/



Smaids, gaišs prieks par to, ka Tu esi,

Ka ar līksmi dari, kas tīk.

Rādīs ceļu uz taku, kas līdzās,

Un, uz kuras allaž Tava Veiksme mīt! ;)

Tikai mīļumu dalot,
Tu saņem to pretī.
Tikai siltumu sniedzot,
Tas atgriežas Tevī.

Tava klātbūtne silda,
Visuma trauku
mīlas dzirkstis
pilda.

Tikai sevi cienot,
Tu godāt spēj citus.
Tikai mīlai dodot,
Tu pildies bez mitas.

/2013/