Sveiciens svētkos!

Lai skanīgi, saskanīgi, labskanīgi, drosmīgi, uzņēmīgi, zaļojoši, ziedoši! Lai pilnveidojamies katrs atsevišķi un augam visi kopā! Lai darbojamies un sadarbojamies! Lai atbalstām viens otru un ceļam valsts kopīgo labklājību, saudzējot vidi un rūpējoties par tās ilgmūžību! Lai, atbildot katrs par savu rīcību, darot to, kas svarīgs un vērtīgs, novērtējot šodienu, tādējādi veidojam arī rītdienu! Lai plaukstošs katrs mirklis gan svētkos, gan ikdienā! Lai katra diena ir kā jauns sākums, - kā svētki, kuri iedvesmo sākt ar sevi, - kļūt labākam un tādējādi būt labākiem mums visiem kopā! Mēs katrs atsevišķi un visi kopā esam - Latvija! 🇱🇻🎉🎶 

Ar cieņu,
Vita Baļčunaite

#LV100 #Latvija100

Foto - LSPA darinātas durvju rotas.

Es esmu ar Tevi, Latvija.
Es esmu par Tevi, dzimtene.

Te pļavu zaļumā esmu es nomodā,
Un jūras tuvumā jūtos es drošībā.

Kur putni dziedzot,
uz spārniem nes pavasari,
Kur Saulei ziedot,
zemē ietiecas vasaras zari.
Kur rudenim briestot,
tiek izauklēti varavīksnes stari.
Kur ziema skaļš klusums,
pirms mostas mīlestības kari.

Te pļavu zaļumā par Tevi esmu nomodā,
Lai jūras tuvumā Tu esi drošībā.

Viss tas, kas malduguns radīts kļūs,
Pat tad, ja tālums šķir vai reiz šķīris mūs,
Atdzims par gaismu, sirdis stiprumu gūs.
Es ticu, ka dvēseles atkal vienotas būs.

Te pļavu zaļumā mēs esam nomodā,
Un jūras tuvumā mēs esam drošībā.

Lai uzplaukst dzimtene,
Mēs visi kopā esam - Latvija!

/Vita Baļčunaite/

2018.gada 14.novembrī

#LV100 #Latvija100

Kad kanniņu sakrata un izlīst saturs. 🙃 
https://instagram.com/p/BmSZggdnQB0/
Tieksme cilvēkos labāko saskatīt, bonusā, patiešām atmodina viņos vēlmi atbildēt šai uzticībai, ja vien viņi vēl joprojām ir saslēgumā paši ar savu dvēseli. Mīlestība ir atbilde.

2018.gada 10.augustā

Mīļie draugi un virtuālie paziņas, draugi, jūs man bieži rakstāt un lūdzat, lai sniedzu padomu kādā jūsu dzīves situācijā. Vienmēr atbildu, ka neesmu tiesīga sniegt padomus, kaut ko ieteikt, bet varu izteikt savu viedokli, kurš, iespējams, palīdzēs jums uztaustīt jūsos pašos mītošo intuitīvo gudrību. Jūs rakstāt, ka mani viedokļi palīdz jums harmonizēt sajūtas, atgūt ticību sev, labajam citos, palīdz noticēt savām spējām, iespējām, atgūt zudušo līdzsvaru un rast spēku celties un darīt. Šodien atrakstīja kāda meitene. Lūdza padomu par kādu jaunekli. Nekādā ziņā ētisku apsvērumu dēļ neiedziļināšos viņas stāsta detaļās, tomēr varu sacīt, ka viļamies tad, ja kaut ko gaidām no otra. No otras puses, - drošības un piederības sajūta ir dabiska jebkuru attiecību sastāvdaļa. Un ne vienmēr ir jābūt fiziskā tuvumā, lai justos labi, kaut vai tikai tāpēc, ka apzinies, - kaut kur ir Tavai dvēselei radniecīgs cilvēks. Tomēr, ja otrs, pat fiziskā tuvumā esot, neizjūt ne Tavas bēdas, ne arī spēj reizē ar Tevi lidot Tavos prieka brīžos, tad ir jautājums, - vai šīs attiecības Tevi saista, jo sniedz ilūziju par to, ka esi kādam vajadzīga, vai arī tomēr tā ir mazohistiska tieksme tīksmināties pašai par savām cilvēciskajām sāpēm. Arī bēdas ir vajadzīgas, spēj atmodināt, tranformēt un var būt skaistas, tomēr ne gadījumos, kad kāds netīši, vienaldzības dēļ, vai pat tīši Tevi izaicina uz tām. Dzīvojot viena, Tu vari būt stipra un uzticīga savai vērtību sistēmai. Dzīvošana attiecībās, kurās ir zudusi abpusēja cieņa, grauj un pazemina latiņu arī visai citai Tavas ikdienas dzīves formai gan darbā, gan vaļas brīžos. Mēs varam iespējami harmoniski sadzīvot ar jebkuru, absolūti jebkuru cilvēku, ja vien tāda ir mūsu izvēle. Cilvēks spēj pielāgoties ļoti daudz kam. Jautājums, - cik daudz enerģijas resursu aiziet pielāgošanās vajadzībām un cik daudz - dzīvības, jaunrades un iedvesmas spēkam. Absolūti droši zinu, ka abpusēji harmoniskas, cieņpilnas attiecības var būt spēka, iedvesmas avots ABIEM, ne tikai vienam no iesaistītajiem. Būtiskākais, lai abiem partneriem ir vienāda vai līdzīga vērtību sistēma. Un tomēr neklausies, ko es te rakstu, jo Tikai Tu pats/-i esi atbildīgs/-a par savu dzīvi, par savām izvēlēm un Tikai Tu pats/-i zini, kas Tev ir vai nav piemērots. Ieklausies sevī, - visas atbildes ir Tevī. Mēs varam un drīkstam darīt absolūti jebko uz šīs brīvas gribas planētas, ja vien mūsu rīcība nenodara pāri citiem cilvēkiem, citām dzīvības formām un Mātei Zemei kopumā.

Ar cieņu,

Vita

2018.gada 21.jūlijā

Un pat tad, ja jūti, pat tad, ja zini, tomēr saruna dažkārt ir vienīgais veids kā nosaudzēt gaismu. Man laikam ir ļoti palaimējies, jo kopš sevi atceros, jau kopš mazotnes, dažādu paaudžu cilvēki - bērni, jaunieši, pieaugušie, vecāka gadagājuma pārstāvji - man vienmēr ir stāstījuši savas slēptākās lietas, neaicināti uzticējušies. Jo viņi intuitīvi zina, ka nekad neizpaudīšu viņu noslēpumus un ka tie vienmēr paliks starp mums. Lai gan klusēšana ir zelta vērtē un tie cilvēki, kurus sajūtam un kuri mūs sajūt enerģētiskajā laukā pat no attāluma, ir svētība, tomēr ir brīži, kad svarīgi pateikt un ļaut vārdiem saskarties, lai apstiprinātu to, ko nojautām un atraisītu mieru un reizē spēku turpmākai esībai. Vai vienkārši izrunātu to, kas iekrājies, kas nospiež vai saviļņo, iepriecina. Ne tikai ķermeņu saskare, bet vienkārša vārdos izteikta komunikācija spēj pacelt eiforiskos augstumos. Vārdiem ir milzīga jauda, - tie var celt, var sagraut, var nomierināt. Tādēļ esam cilvēki, ka mums ir dota iespēja sevi izteikt un citus iedvesmot, iedrošināt, atbalstīt vārdos. Ir reizes, kad būtiski darbi, rīcība, bet ir reizes, kad svarīgi vienkārši vārdiskā izteiksmē apmainīties sajūtām. Lai arī kādi, tomēr vārdi mūs vieno. Ne vienmēr tie atraisa pozitīvo, - tie spēj gan dziedēt, gan iznīcināt. Tādēļ esam tik ļoti atbildīgi par pateikto.

Ar cieņu,

Vita

2018.gada 21.jūlijā

Domāju, ka šoreiz šajā diskusijā ar savu viedokli nejaukšos, un tomēr.

Pirmkārt, vēlos pateikt milzu paldies visiem dalībniekiem, visiem iesaistītajiem un Latvijas valstij par fantastiskajiem svētkiem, kuriem pateicoties, redzamā, dzirdamā, jūtamā formātā uzplaukusi tautas gara kopējā pašapziņa! Iepriekš esmu divas reizes piedalījusies Dziesmu un deju svētkos dalībnieku vidū, un nu bija tik grūti svētkus "mierīgi" vērot no malas. Tomēr domās, sajūtās dejoju un dziedāju kopā ar jums ar pilnu jaudu!!!

Par prezidenta runu. Nav tāda amata tautas vadītājs, kuram apmāca un sagatavo visas dzīves laikā. Ja cilvēkam nav bijusi saskarsme ar skatuvi jau kopš bērnu dienām, tad vajadzīgs laiks, lai pierastu uzrunāt plašāku auditoriju. Kādam tas izdodas labāk, citam neizdodas pat visas dzīves laikā. Saprotams, ka Vairai Vīķei-Freibergai dzīves pieredzes pamatā ir pedagoga iemaņas. - Iznākot auditorijas priekšā, viņa zina, ko vēlas pasacīt, viņa ir pārliecināta par to, ko saka, un par savu pozīciju. Viņai ir vieglāk nepakļauties sistēmas manevriem un vērienīgās atbildības priekšā. Katra neveiksme arvien vairāk nomāc cilvēku, ja vien viņā neatmostas iekšējs spīts uzmeklēt savu iekšējo kodolu, būt uzticīgam tam un sev tuvākajiem. Skaļie runātāji vienmēr būs daudz. Tomēr prezidentam novēlu nepakļauties un rast spēku atrast savu iekšējo kodolu, stāju attiecībā uz sevi pašu un sev tuvākajiem, tad arī pārējais sakārtosies. Par Dziesmu svētkiem Ziemassvētkos izteiktā atziņa nosacīti bija patiesa, jo reiz ar kolēģi Arturu Krūzkopu Arēnā Rīga vadījām "Dziesmusvētkus Ziemassvētkos" ar LTV tiešraidi.

https://m.youtube.com/watch?v=0bJiq__HPHY

Lūdzu, nerakstiet zem šī raksta par to, ka prezidenta vienīgais pienākums ir daiļi norunāt, nepakļauties spiedienam, būt vadītājam, būt paraugam. Tā tas ir. Tomēr mūsu prezidentam sirds un ģimeniskās vērtības ir pareizajā vietā. Un tas ir ļoti daudz.

2018.gada 10.jūlijā

Kādēļ ir tādi cilvēki, kuri iekāro to, kas ir citam?

Kādēļ kādam kaut ko pierādīt tiecas bez mitas?

Kādēļ tik grūti ir apstāties, sevi rast?

Saprast, kas pašam svarīgs un dārgs?

Tādēļ, ka reiz ticis ievainots bērns,

Kurš ielāpus liek, kur nav sadzijis spārns.

Līdz pilnībai katram ceļš ir vēl tāls,

Tikmēr uzmanīsim, lai mūsu pašu trauka gultni nepilda pārpratumu sāls.

Novērtēsim, saudzēsim tos dārgumus, kas mūsu mājas silda, nelūkojot noplūkt to svēto, kas kaimiņu dārzus pilda.

V.B.

2018.gada 2.aprīlī 

Tu pats esi visa sākums. Tava attieksmes izvēle nosaka virzību, jaunradot Tavu realitāti.

V.B.

Un pat, ja sāp, Tu vari dzīvot.

Bet tad, ja nesāp, kā karogs neīsts - plīvot.

2018.gada 21.martā

Sākums ir Tevī

Nevis Pasaule ir ap Tevi,

Bet Pasaule ir Tevī.

2018.gada 30.martā

Tu gaidīji mani pie ieejas,

domādams, ka es tūliņ nākšu.

Biju jau ienākusi,

domādama, ka esi jau tur.

2018.gada 24.martā

Nekāpiet virsū stādam, kurš plaukst,

Jo var gadīties, ka tā vietā

vairs neradīs veidu, kā uzaugt

jauns augs.

2018.gada 20.martā 

Ir brīži, kad klusums saudzē un skauj,

Ir reizes, kad klusums attālina un grauj.

2018.gada 17.martā

Šajā tehnoloģiju kulta laikmetā, kad steiga pakaļ dzenas, svarīgi saskaņu ar savu kodolu nosaudzēt, vienam otru piemērotos brīžos atbalstīt, uzmundrināt, sniegt iespēju otram viņā esošās labākās kvalitātes nosargāt, atmodināt un īsteni vērtīgajam, savējiem garām nepatraukties. Kaut gan patiesi savējiem garām nevar vienaldzīgi paiet. Viņi vienmēr ir mūsu tuvumā kā dzīves dārgumi un kā esības svētība.

2018.gada martā

Šajā tehnoloģiju kulta laikmetā, kad steiga pakaļ dzenas, svarīgi saskaņu ar savu kodolu nosaudzēt, vienam otru piemērotos brīžos atbalstīt, uzmundrināt, sniegt iespēju otram viņā esošās labākās kvalitātes nosargāt, atmodināt un īsteni vērtīgajam, savējiem garām nepatraukties. Kaut gan patiesi savējiem garām nevar vienaldzīgi paiet. Viņi vienmēr ir mūsu tuvumā kā dzīves dārgumi un kā esības svētība.

2018.gada 29.martā

Kad Saules rūpes izauklē pavasari,

Mēs attopamies pieturā “sākums”. 

Negaidot sagaidīt pavasari.

2018.gada martā

Kušš, nemodini taureņus,

pirms tie projām metas.

Šīs vizītes jāsaudzē,

ja tās ir tik retas.

2018.gada 21.martā 

Dažkārt, - lai tuvāk pienāktu,

Ir soli jāatkāpjas.

V.B.

2018.gada 21.martā

Ne vienmēr viss ir tā,
kā no malas izskatās. -

Jo katrs no sevis pieliek 

un puzli pa savam saliek. 

V.B.

2018.gada 21.martā

Kādam liekas, ka saredz par Tevi daudz,

Bet tikai Tu pats zini, ka katru dienu audz, -

Un tieši šo ceļu par dzīvi sauc.

2018.gada 21.martā 

Un ir dienas, kad smaidi,

Lai citi nemana, kā brīnumu gaidi.

2018.gada 21.martā 

Kā naktstauriņš sitas pret stiklu,

Tā cilvēka daba mēdz nemeklēt sev apkārtceļu citu.

V.B.

2018.gada 21.martā

Un var nebūt par vēlu

Tas, kas saudzēts, reiz kļūs par “reiz bija”.

Tas, kas svarīgs, reiz kļūs par “vienalga”,

Tikai tas, kas ir patiesi vērtīgs,

Mūsu izvēles vadīts būs līdzās. 

P.S. (pieturzīmi/-es virsrakstā katrs varam ievietot pēc saviem ieskatiem :)) )

V.B.

2018.gada 13.martā

Dvēseles attālumā

Un dažkārt Tu uzbūvē valni,

Lai klāt neviens netiek.

Un cementā pazaudē sevi

2018.gada 12.martā

Domu tuvums

Neesmu es greizsirdīgs,

pat it nemaz,

Kaut manas domas Tevi skar.

Neesmu es pacietīgs,

itin nemaz,

Jo manas domas Tevi skar.

2018.gada 12.marts

Uzcepu fikso rausīti 😂

Ir dienas, kad gribas pačinkstēt, -

tāpat vien.

Kad Mēness pie zvaigznēm vien nojaušams, -

droši vien.

Segā ieritinājies, sajūtu grāmatai pieglaudies,

Sevī, citos, Pasaules spogulī ieskaties.

Tik saldi dažkārt sevī paauklēt kucēnu,

Kurš paver debesīs dvēseles smilkstošu purniņu.

/V.B./

2018.gada 11.martā

Pretstati

Un gadās, ka cilvēki otram tik ļoti garām runā.

Un gadās, ka viņi paši savu dvēseli nesajūt.

Kā ķermeniskas čaulas garām savai, citu dzīvēm aizdejo.

Taču ir tādas sirdis, kuras ne tikai sev tuvos sasilda,

Bet arī Visuma ledus krājumus atkausē,

Dzīvajiem dzīvot atgādina un iedvesmo.

/V.B./

Novērojums.

2018.gada 6.februārī

Tu esi vērts

Tev gribas dejot, Tev gribas kliegt,

Ievilkt elpu un pa gaisu skriet.

Tik pilnīga, koša ir sajūta šī,

Jo zini, ka ne vienmēr ir jālec, lai mākoņus skartu,

Ne vienmēr ir jāspiedz, lai laimību tvertu.

Dažkārt ir mierā vislielākais spēks,

Dažkārt Tu jūti, ka esi, un mirklis kļūst svēts.

/V.B/

2018.gada 22.janvārī

Un, ja nu 

šodien Tev ir bēdīgi,

tad atceries >>>

Tu esi

mazliet vairāk, nekā domā,

Pat tad,

ja Tev nekas nav somā.

Pat tad,

ja laukā draņķīgs laiks,

Un Tev

ja šodien skumīgs vaigs.

Tu esi

mazliet ļoti daudz,

Vien atver savu logu, -

dzīve sauc.

Ja kādreiz bēdīgi, tad zini, -

tā ir dabiski, kad audz.

/V.B./

2018.gada 23.janvārī

Pigoru rindas

Ir diena šodien garšīga un glīta,

Ik mirklis kā dāvana greznā papīrā tīta.

Tu nedaudz piemiedz ar aci pats sev,

Un laimīgs par dzīvi uzsmaidi pasaulei.

Ir diena šodien neparasta jau no rīta,

Ik mirklis parastais kā svētku vītne pīta,

Un neliekas, ka apstākļi par saldu,

Kuri Tev uzklājuši ir šo svētku galdu. 😁

/V.B./

2018.gada 25.janvārī

Pieskāriens šodienai

Laime par to, ka vienkārši esi.

Laime bez iemesla, parasta? - Jā.

Rokas, kad noglāsta krūze kafijas siltas.

Cilvēki, grāmatas, iedvesma pilda sirdi bez viltas.

Laime par to, ka aiz loga slīd tramvajs,

Ka uz palodzes pavasar’s, kad laukā plaukst janvār’s.

Pulksteņa tikšķis pa dzīvokli dejo,

Domas kā nomoda taureņi dzejo.

Laime par to, ka vienkārši esi,

Ka šobrīd un šeit daļu no Pasaules sevī nesi.

/V.B./

2018.gada 20.janvārī