Nekliedziet uz cilvēkiem, nebakstiet un tādējādi nenorādiet, kas viņiem ir vai nav jādara, kādiem viņiem ir vai nav jābūt. Ja viņa (vai viņas) rīcība jūs būs aizvainojusi vai nodarījusi pāri, tad viņš (vai viņa) to sajutīs, un, ja jūs būsiet viņam (vai viņai) svarīgs (vai svarīga), tad viņš (vai viņa) centīsies turpmāk ieklausīties jūsos. Ikkatrā cilvēkā ir reiz bērnībā aizvainots, ievainots, nospiests vai apmaldījies bērns, kurš dažādu apstākļu rezultātā sevi ir noslēdzis, lai pasargātu sevi no nepatīkamām sajūtām. Un tikai otra cilvēka pieņemšana, nevis iegrožošana, var palīdzēt viņam atgūt pašam sevi. Un tikai pie sevis esošs cilvēks ir dāsns un mīlošs, citus atbalstošs un pats sevi un citus pieņemošs. Ne otra cilvēka bakstīšana, bet gan personīgais piemērs un līdzcietība ir līdzeklis. Un milzu pacietība, griba, kurām pamatā ir mīlestība. Tomēr katram ir sava izvēle. Vienam - saprast, vai ir vērts pie šī cilvēka uzkavēties un palīdzēt atmosties, bet otram - saprast, vai viņš vēlas atšķetināt sevi no čaulas. Bet, ja abas puses vēlas turpināt slēpties no sevis, no otra, no Pasaules vai arī, ja kādai no iesaistītajām pusēm ir ērtāk visu atstāt, kā ir, tad skaidrs, ka te katrs ir izdarījis izvēli doties citā virzienā.

P.S. Lai mani draugi nesatrauktos, atzīmēšu, ka ar mani viss ir brīnišķīgā kārtībā, mīļie, un manā dzīvē ir absolūta harmonija un saskaņa ar sevi un nu vien viegli padalos ar viedokli. :))

Lai harmoniska un saulaina pašsajūta ikvienam no mums! :)

Ar cieņu,
Vita