Un, kur gan ir Tava seja? ;))

Kā nomoda sapņu feja

Pie mana loga klauvē dzeja.

Un kaķis stūrī nožāvājas,

Jo vēsā omulībā radis mājas.

Cik ērti gan ir neizlikties,

Ar saviem rēgiem gribēt tikties

Un varbūt tiem pat iepatikties.

Pat tad, ja patiess šķietamais ir sācis likties.

Kā taureņi ilgas pa istabu skraida,

Tās savu kārtu pacietīgi gaida

Un pakāpienus augšup mērojot smaida,

Bet brāli Šaubas braši projām raida.

Es uzburtu pasaku,

Ja vien to kāds gaidītu,

Bet pat mincim vajag īstu zivi ar asaku.

/Vita Baļčunaite/

2015.gada 7.septembrī, naktī, Nr.2