Laiks ir elastīgs. Tas velkas kā iereibis gliemezis tam, kurš gaida. Un dzirkstī kā vēl neradusies doma tam, kurš sagaidījis.

Un vienkārši ir tam, kurš ir harmoniskā saskaņā ar sevi un tādējādi ar norisēm, cilvēkiem, vidi ap sevi.

Un, kā vienmēr, - starp teoriju un praksi ir arvien un arvien ejams ceļš sevis atrašanai apzinātībā. Saplūstot ar Visuma pirmavotu tagadnes vērtībā, neatkarīgi no apstākļiem.

Ja, ieskatoties ledusskapī, mēs aptuveni zinām, cik konservu bundžiņu tajā ir satilpināts, tad to, cik katram no mums ir atlicis laiks, nezinām. Tā ir viena no vienībām, kura nepakļaujas aprēķinam. Tādēļ tik svarīgi paaudžu radītās sistēmas priekšā iemācīties nenodot pašiem sevi un reizē izkopt mākslu dzīvot iespējami harmoniskākā saskaņā ar apkārtējiem. Jo, melojot sev, mēs radām tikai lielākas nekārtības sev apkārt. Viss ir vienots. Nekas nav gaistošs. Jebkura mūsu emocija rezonē Visuma laukā, vidē un norisēs ap mums. Par ko esam atbildīgi savā un apkārtējo priekšā. 

2020.gada 22.janvārī