trešdiena, 2016. gada 9. novembris

Es nezinu, kā būs.
Un, vai Tu zini?
Tu arī nezini,
Vien tikai mini.

Ar savām šaubām Tu,
ne citi,
telpu saviļņo.
Ar savu neticību
Tu gaismu nākotnē
jau tagad aizēno.

Es visu nezinu,
Bet droši zinu vienu. -
Ir katram sava ģimene
kā sava valsts.
Ne ārpusē,
bet katram pašam sevī
rodams balsts.

Ja zini, kas un kādēļ esi.
Ja godam savu vārdu nesi.
Ja cieņa, tikums Tev ir svēts,
Sirds Tava mierā būs,
ne visam ticot, kas tiek apkārt lēsts.

/Vita Baļčunaite/
9.11.2016.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru