Nopirku no tantes puķītes. Viņa pateicās par to, ka esmu viņu izglābusi. Vienu citu vakaru vienai kundzei pietrūka maizei un saldējumam, rezultātā viņai tika abi. Un šādi stāsti ir vairāki. Bet akcents nav uz to, pie kuriem saucieniem esmu apstājusies konkrēti es, jo ik pa laikam veikalos pastaigājas dāmas gados, kuras skaita centus un rūpīgi rēķina lēnām tipinot šurpu turpu, tad viņas kautrīgi kādu pirkumu atliek maliņā, jo nevar atļauties uz to brīdi. Tie, kuri kādreiz ir izjutuši, kā ir, kad nav vai pietrūkst, sapratīs. Man tikai tik ļoti šovakar gribējās palūgt! - Lūdzu, būsim vērīgi un atbalstīsim tos, kuriem šobrīd nepieciešama palīdzība. Situācijas ir dažādas, bet tomēr, lūdzu, ja sirds ievēro īstenu vajadzību, tad pirksim puķītes no omītēm, pirksim maizi, augļus, saldējumu tiem, kuri tā garšu nav atļāvušies izjust tik sen un atbalstīsim viens otru!

Par ziediem. Tie, kuri mani zina, arī zina, ka man labāk patīk puķes pļavā, nevis nogriestas un vāzē. Bet dažkārt šāds ziedu pušķis kādas kundzes rokās ir vien nespēja skaļi palūgt kādam palīdzību. Mēs visi zinām, ka lūgt ir neaprakstāmi grūti. Un mūsu izvēle ir paspert soli pretim pirmajiem.

Vienkārši no sirds PALDIES visiem tiem, kuri tā jau dara!

Ar cieņu,
Vita